Tas jaunais laiks,
Kas šalkās trīs —
Tas nenāks, ja ļaudis
To nevedīs!
                        Rainis

Cienījamie Latvijas iedzīvotāji!

Pagājušais gads ieies Latvijas vēsturē kā tautu nelokāmas gribas diktēts sabiedrības liberalizācijas un demokratizācijas gads. Atmodas procesi, kas risinās Austrumeiropā, Baltijā un daudzos PSRS reģionos, nav apturami. Grūst Berlīnes mūris, atdzimst Prāgas pavasaris, šķeļas un zaudē varu komunistiskās partijas.

Tur, kur demokrātijas process tiek kavēts, vecās varas agonijā cieš nevainīgi cilvēki.

Baltijas tautas plecu pie pleca iet savu miermīlīgo un demokrātisko ceļu uz neatkarību.

Pēc 50 apspiestības gadiem Latvijas tautai ir radusies pirmā iespēja ievēlēt deputātus, kuriem jāīsteno tautas vēlme un griba pēc neatkarības un labklājības. Mums jābūt maksimāli aktīviem un mērķtiecīgiem, lai nepieļautu tādas pašas “vēlēšanas” kā 1940.gadā, staļinisma un stagnācijas laikos.

Vēlētāji! Mums šis ir izšķiršanās brīdis. Vēlēšanās 18.martā skaidri izteiksim savu gribu — dzīvot brīvā, neatkarīgā un demokrātiskā Latvijā! Mūsu likteni nedrīkst izšķirt vienaldzība, kūtrums vai nejaušība.

Mūsu mērķis — neatkarīga Latvijas valsts, kas turpina un attīsta Latvijas Republikas demokrātiskās un parlamentārās tradīcijas. Neatkarīgai Latvijai jākļūst par politiskās līdztiesības un brīvības valsti. Latvijas valstij jāgarantē tās iedzīvotājiem sociāli ekonomiskās, politiskās un personiskās tiesības un brīvība neatkarīgi no viņu nacionālās, reģionālās un partijas piederības.

Nākotnē Latvijai jāveido miermīlīgas, draudzīgas un savstarpēji izdevīgas attiecības ar visām valstīm, it īpaši jānostiprina vienotība un kopā ar Igauniju un Lietuvu jāizveido vienota nostāja.

Izvēršot savstarpēji izdevīgu ekonomisko sadarbību, jāattīsta labas attiecības ar Padomju Savienību.

Mūsu tuvākie uzdevumi

POLITISKAJĀ JOMĀ

Jaunievēlētajai Latvijas Augstākajai Padomei jārada visi priekšnoteikumi, kas sekmētu Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.

Vispirms konsekventi jāpieņem objektīvs lēmums Molotova-Ribentropa pakta seku likvidēšanai, kvalificējot 1940.gada LPSR pasludināšanu un iestāšanos PSRS par nelikumīgu.

Latvijas Augstākajai Padomei likumdošanas ceļā jānodrošina vairākpartiju demokrātijas izveide, PSKP un valsts varas, pārvaldes un jebkuras citas sabiedriskas organizācijas vai partijas ideoloģijas monopola novēršana Latvijā.

Šajā sakarā Latvijas Augstākajai Padomei

— jāpieņem likums par politisko partiju un sabiedrisko organizāciju darbību, kas garantētu to līdztiesību;

— likumdošanas ceļā jānodod tautas vēlēto orgānu pārziņā tas īpašums, kas radies, PSKP pārņemot valsts un pārvaldes aparāta funkcijas;

— ar likumu jāpadara neatkarīgi radio, televīzija un citi masu informācijas līdzekļi, jānosaka neizpaužamās informācijas robežas un tās kontroles noteikumi;

— ar likumu jāaizliedz politisko partiju iejaukšanās ražošanas procesu organizēšanā un vadībā, tiesību aizsardzības sistēmā, izglītības un kultūras jomā;

— jāpārņem pilnīgā Latvijas AP kontrolē Valsts drošības komiteja, Iekšlietu ministrija un Prokuratūra. Jānosaka PSRS karaspēka statuss Latvijā, jākontrolē tā izvietojums, darbība un tas, kā armija ievēro Latvijas Republikas likumus;

— jāsekmē nacionāli teritoriālās armijas izveide.

NACIONĀLĀS POLITIKAS JOMĀ

Pēc gadu desmitiem ilgas PSKP diktētas nacionālo interešu noniecināšanas politikas — jāatgriežas pie Latvijai vēsturiski raksturīgām demokrātiskām dažādu tautību savstarpējo attiecību tradīcijām. Jāsekmē latviešu nācijas un visu republikas teritorijā dzīvojošo nacionālo grupu sadarbība demokrātiskas sabiedrības izveidē Latvijā, tās valstiskās neatkarības atjaunošanā, kopējās labklājības sasniegšanā.

LTF kategoriski iestājas pret jebkuriem mēģinājumiem sašķelt Latviju, veidojot autonomus nacionāli teritoriālus apgabalus Latgalē vai citos republikas novados.

Augstākajai Padomei jāpieņem likumi, kas garantētu visām nacionālajām grupām

— tiesības un iespējas attīstīt savu kultūru, iegūt izglītību dzimtajā valodā;

— visplašāko līdzdalību nacionālo attiecību veidošanā, piešķirot nacionālajām grupām tiesības to pārstāvjiem piedalīties parlamentāro komisiju un komiteju darbā.

ĀRPOLITIKAS JOMĀ

Ievērojot Latvijas Republikas intereses un Latvijas — Krievijas 1920.gada 11.augusta miera līgumu, Latvijas AP nekavējoties jāuzsāk sarunas par Latvijas Republikas atjaunošanu de facto.

Augstākajai Padomei

— darīt visu, lai nodrošinātu Latvijas līdzdalību Eiropas drošības un sadarbības konferencē jau šajā gadā;

— nodrošināt Latvijas pārstāvniecību atvēršanu ārvalstīs;

— veikt nepieciešamos pasākumus Latvijas Republikas un pilsoņu īpašuma atgūšanai ārzemēs.

TAUTSAIMNIECĪBAS JOMĀ

Pašreizējā pārejas periodā jāatjauno kontrole pār ekonomisko procesu attīstību Latvijā.

Mūsu galvenais mērķis — pārkārtot Latvijas tautsaimniecību uz tirgus ekonomikas pamatiem, ievērojot dabas aizsardzības un vides atveseļošanas priekšnoteikumus.

Augstākajai Padomei jāizstrādā likumdošanas pamati pakāpeniskai izkļūšanai no ekonomiskās krīzes Latvijā:

— Latvijas Konstitūcijā jāatzīst privātīpašums un jānosaka visu īpašuma formu līdztiesība un to valstiskā aizsardzība;

— jāizstrādā likumi, kas noteiktu republikas preču tirgus aizsardzību, jāievieš robežmuitas sistēma;

— aizsargājot republikas finanses, jārada nacionālā naudas sistēma, jāizveido Latvijas Centrālā emisijas banka;

— tirgus ekonomikas regulēšanai jāizstrādā un jāievieš jauna nodokļu sistēma;

— vissavienības uzņēmumi, kas atrodas Latvijas teritorijā, jāpakļauj republikas likumdošanai un jāpārņem Latvijas īpašumā, jāsekmē nerentablu valsts uzņēmumu nodošana akciju (paju) sabiedrību īpašumā. Uzņēmumā strādājošie ar savām akcijām vai pajām piedalās peļņas sadalē un uzņēmuma pašpārvaldē;

— balstoties uz republikas likumdošanu, uzņēmumiem jānodrošina ekonomiskā patstāvība un tiesības pašiem veidot ekonomiskos sakarus, jāpieņem pretmonopolu likums, kas sargā mazo uzņēmēju intereses;

— jāizstrādā un jārealizē agrārā reforma, piešķirot zemi īpašumā tiem, kas to vēlas un var apstrādāt, ievērojot nacionalizācijai vai cita veida nelikumīgai atsvešināšanai pakļauto zemes īpašnieku tiesības, lauku kolektīvās saimniecības pakāpeniski jāpārvērš par akciju (paju) sabiedrībām. To biedriem jānosaka noteikta kolektīvā īpašuma daļa, kura ir proporcionāla gan kolektīvajā saimniecībā ieguldītajam darbam, gan sākotnējā īpašuma lielumam. Ar šo īpašuma daļu var brīvi rīkoties, to var atsavināt, ja biedrs atstāj kolektīvo saimniecību;

— veikt pakāpenisku darba satura, formas un algas reformu izglītībā, kultūrā un mākslā, veselības aizsardzībā, sociālās nodrošināšanas jomā strādājošiem.

SOCIĀLAJĀ JOMĀ

Jaunajai sociālajai likumdošanai jālīdzsvaro straujie sabiedrības materiālās un sociālās noslāņošanās procesi, ko radīs ekonomikas pārkārtošana uz tirgus pamatiem.

Nepieļaujot plašu iedzīvotāju slāņu tālāku slīgšanu nabadzībā, sociālā likumdošana tomēr nedrīkst bremzēt privāto iniciatīvu un uzņēmību.

Augstākajai Padomei

— ar likumu jāgarantē personas, tās tiesību, brīvības un īpašuma aizsardzība pret noziedzīgiem apdraudējumiem un valsts orgānu patvaļu;

— realizējot progresīvo nodokļu sistēmu, katram strādājošam ar likumu jānodrošina darba alga, kas nav mazāka par iztikas minimumu;

— jāizstrādā pensiju likums, kurš paredzētu minimālo pensiju paaugstināšanu līdz iztikas minimuma robežai;

— jālikvidē personālo pensiju statuss un maksimālo pensiju ierobežojumi, jāatceļ pensiju saņemšanas ierobežojumi strādājošiem pensionāriem;

— jāuzdod valdībai izstrādāt un īstenot īpašu programmu bērnu un ģimenes aizsardzībai;

— veidojot jauno nodokļu sistēmu, paredzēt labdarības ekonomisko stimulēšanu;

— ar likumu jāievieš cenu indeksācija, lai proporcionāli dzīves dārdzības pieaugumam varētu palielināt darba algu, pensijas, stipendijas;

— jānosaka minimālais apmaksātais atvaļinājums — četras nedēļas, jāatceļ darba sestdienas;

— ar likumu jāievieš strādājošiem brīvprātīga un uzņēmumiem obligāta apdrošināšana pret bezdarbu. Ražošanas uzņēmumu pārprofilēšanas vai likvidēšanas gadījumā par valsts līdzekļiem jāīsteno strādājošo pārkvalifikācijas programma;

— jāuzdod valdībai nekavējoties publicēt ekoloģiski kaitīgu uzņēmumu karti un uzsākt šo uzņēmumu rekonstrukciju, pārprofilēšanu vai slēgšanu;

— invalīdiem jānodrošina cilvēka cienīgi dzīves apstākļi;

— jāpieņem likums, kas noteiktu mājokļa īpašuma formu daudzveidību (valsts, kolektīvais, privātais), valsts sektorā jāievieš diferencēta dzīvokļu īres maksa atbilstoši to lietošanas vērtībai;

— jāpieņem lēmums par kompensācijām nepamatoti represētajiem, pieprasot to izmaksu no PSRS budžeta.

Vēlētāji! Apliecināsim savstarpēju saprašanos, vienotību un nelokāmu gribu!

Būt tautvaldībai, ekonomiskajam un sociālajam taisnīgumam!

Svarīga ir katra balss! Balsosim par LTF kandidātiem!

Avots: 4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par neatkarības deklarāciju. Red. T.Jundzis. Rīga: Fonds Latvijas Vēsture, 2000., 775 lpp>395.-398.lpp.

Publicēts: Atmoda. 1990., 13.februārī, 2.lpp.

[1] Platforma pieņemta LTF II sasaukuma Domes sēdē 1990.gada 3.februārī.