До каких пор латвийские политики будут разобщать общество, вместо того, чтобы работать на благо всех жителей, не деля их по национальному, религиозному и другим признакам. Об этом пишет пользователь соцсети Twitter заведующий хозчастью детского сада Namiņš Янис Залгауцкис.

Таким образом мужчина прокомментировал речь спикера парламента Инары Мурниеце, которая на торжественном заседании Сейма в честь 28 годовщины провозглашения независимости Латвии, заявила, что в стране по-прежнему есть «элементы», которые пытаются навязать свое имперское мышление.

«Будущее страны и существование государства — это вопрос культуры, идеологии и морали, и эти ценности Латвия всегда будет защищать. В то же время, как указала спикер, в Латвии до сих пор много людей, для которых ее независимость — словно бельмо на глазу», — заявила с трибуны Сейма Мурниеце.

«Когда же эта риторика закончится? Нацблок и «Согласие» только и делают, что разобщают общество! Пока правящие партии работали бы на благо всех людей, на разделяя по национальности, сексуальной ориентации и выгоде партийной кассы, никто новых партий не создавал бы», — написал Янис А.

Пользователи соцсети указали, что ничего не закончится.

«Вижу, поэтому и спрашиваю! Жду, когда они перестанут делить свой народ на правильных и неправильных и в конце-концов начнут работать на благо всего народа, а не в пользу спонсоров», — пишет Янис.

Некоторые из комментаторов отметили, что речь Мурниеце была отличной.

«Глупости, речь была отличной!», — написала Илзе Бертане.

В свою очередь еще один пользователь указал, что «за отличной речью забывается, что на деле общество разобщают».

Инара Мурниеце вчера на торжественном заседании Сейма в честь Дня восстановления независимости заявила, что сейчас Латвия очень глубоко укоренилась в западной демократии.

«Наши моральные ценности — это и общеевропейские демократические ценности, и никогда ранее наше государство не было так глубоко укоренено в западной демократии», — заявила на торжественном заседании Сейма в честь Дня восстановления независимости председатель парламента Инара Мурниеце.

Спикер подчеркнула, что у Латвии отличные соседи, с которыми она тесно сотрудничает в регионе Балтийского моря и Скандинавии, но в то же время есть «один очень сложный сосед».

«Кремль, к сожалению, видит вокруг себя только врагов. Бряцание оружием, непредсказуемое и провокационное поведение, киберугрозы и гибридные угрозы стали обыденным явлением не только в регионе Балтийского моря. Угрозу ощущает вся западная демократия», — подчеркнула Мурниеце.

Как отметила спикер, всему трансатлантическому сообществу понятно, что скорых перемен не будет, поэтому единственным ответом на это является усиление безопасности и обороны, сотрудничества Европы и НАТО. «Я ощущаю большое удовлетворение в связи с тем, чего мы достигли в области обороны. То, что столетие своего государства мы встречаем в безопасности, является важным результатом совместной работы патриотов Латвии. Благодарю наши вооруженные силы, Земессардзе, солдат стран Европы и НАТО, которые плечом к плечу укрепляют безопасность на латвийской земле», — сказала спикер.

Мурниеце отметила, что будущее страны и существование государства — это вопрос культуры, идеологии и морали, и эти ценности Латвия всегда будет защищать. В то же время, как указала спикер, в Латвии до сих пор много людей, для которых ее независимость — словно бельмо на глазу.

http://www.mixnews.lv/ru/exclusive/news/237538_socset-kogda-politiki-prekratyat-razdelyat-nas-na-pravilnyx-i-nepravilnyx/
 
 

 

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece 4.maijā: Latvija ir daļa no mums, un mēs tai esam ļoti vajadzīgi

 (04.05.2018.)

Latvija ir daļa no mums, un mēs tai esam ļoti vajadzīgi. Šodien mums, tāpat kā Augstākās padomes deputātiem, kuri balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu, jāspēj būt lieliem savās domās un darbos, lai prastu aizstāvēt savu Latviju. To Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra piektdien, 4.maijā, Saeimas svinīgajā sēdē par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 28.gadadienai.

Lieli vēsturiski notikumi ar laiku pārtop leģendās, simbolos un emocionālās virsotnēs, no kurām smelties spēku. Augstākās padomes 4.maija balsojums pirms 28 gadiem bija šāds epohāls notikums – kulminācija Atmodai. Neatkarības atjaunošana ir otrs nozīmīgākais notikums mūsu valsts vēsturē, pauda Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot, ka tobrīd mēs paši pamodinājām sevi un mainījām savu likteni.

I.Mūrniece akcentēja, ka aiz 4.maija balsojuma stāvēja simtiem un tūkstošiem cilvēku, un pateicās ikvienam, kas darīja šo neredzamo darbu, atbalstīja, nebaidījās, neskaitīja stundas, cēlās un teica – kurš cits, ja ne es. Līdzās 138 deputātiem, kas 4.maijā nobalsoja par Neatkarības atjaunošanas deklarāciju, Saeimas priekšsēdētāja visdziļāko cieņu apliecināja tiem, kuri radīja šo vēsturisko dokumentu — juristiem, zinātniekiem, dažādu jomu profesionāļiem, kā arī Pilsoņu kongresam, kas šodien nepelnīti reti tiek pieminēts, lai arī tam ir lieli nopelni valsts nepārtrauktības idejas uzturēšanā.

I.Mūrniece ar gandarījumu sacīja, ka ir sasniegts neapstrīdami labākais rezultāts — Latvija ir demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts; Latvija dzīvo Rietumu civilizācijā, Eiropas politiskajā un kultūras telpā, Ziemeļatlantijas drošības telpā un 35 pasaules attīstītāko valstu blokā OECD.

Vienlaikus mēs apzināmies, ka Latvijā vēl tagad dzīvo daudzi, kuriem mūsu valsts neatkarība ir kā dadzis acī, teica Saeimas priekšsēdētāja, vēršot uzmanību, ka šie cilvēki joprojām cenšas uzspiest savu impērisko domāšanu, iestājas par kādām īpašām savām tiesībām, vēlas mums diktēt noteikumus un ignorēt tās zemes likumus un valodu, kurā dzīvo. Taču mūsu atbilde ir skaidrs nē, proti, Latvijas valsts, latviešu valoda tāpat kā brīvība ir mūsu likumīgās tiesības, uzsvēra I.Mūrniece un pateicās visiem dažādu tautību Latvijas patriotiem, kuri ik dienu ar savu attieksmi un darbu apliecina uzticību mūsu valstij un cieņu vērtībām, kuras mūs vieno.

Latviskums kā pamatvērtība ir iekodēta pašā Latvijas valsts idejā – tas ir visa centrā, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja, akcentējot, ka Latvijas valsts dibināta un tās neatkarība atjaunota, lai varētu pastāvēt latviešu nācija. Jāatzīst, vēl neesam izdarījuši pietiekami daudz, lai nostiprinātu latviskas Latvijas identitāti, neesam pilnā mērā pārvarējuši padomju okupācijas sekas, sacīja I.Mūrniece.

Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra Latvijas sasniegumus aizsardzības jomā. Tas, ka savas valsts simtgadi varam sagaidīt drošībā, ir milzīgs Latvijas patriotu kopīgā darba rezultāts. I.Mūrniece pateicās mūsu Bruņotajiem spēkiem, Zemessardzei, Eiropas un NATO dalībvalstu karavīriem, kas plecu pie pleca uz Latvijas zemes stiprina mūsu drošību. Viņa akcentēja, ka valsts drošība un aizsardzība ir jāattīsta ne tikai militārajā līmenī, jo Kremļa informatīvajā karā daudz grūtāk ir nosargāt virtuālās robežas un tās robežas, kas ir mūsu prātos. Visdrošāk ir dzīvot tādā zemē, kurā tās aizsardzība ir katra sabiedrības locekļa goda lieta.

Vērtējot 12.Saeimas darbu, I.Mūrniece akcentēja, ka šī sasaukuma deputāti ir strādājuši ar ļoti būtiskiem likumprojektiem, kas uzlabojuši drošības, enerģētiskās neatkarības, demogrāfijas, uzņēmējdarbības un citas jomas. Nesen mēs nobalsojām par Izglītības likuma grozījumiem, kas nosaka pāreju uz izglītību valsts valodā. Taču cilvēki vaicā – kādēļ Saeima tikai pēc 28 gadiem spēja pieņemt šādu lēmumu. Drīzāk tā ir bijusi politiska mazdūšība, kas teju trīsdesmit gadus vilka mūs atpakaļ pagātnē, sacīja Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot, ka valoda ir mūsu tautas un valsts identitāte, kurai šobrīd nepieciešama jauna elpa. Tāpēc balsojums par izglītību latviešu valodā pēc nozīmīguma ir pielīdzināms parlamenta balsojumam par Satversmes preambulu.

Solis, par kuru ir izšķīrusies Saeima, ir arī tā saukto čekas maisu atvēršana. Līdz gada beigām šie “maisi” ir jāatver, un mums būs jāizvērtē pagātne. No sabiedrības tas prasīs lielu iedziļināšanos, un tas būs morāli smagi, taču cita ceļa nav, teica I.Mūrniece un uzsvēra, ka, atraisot šo sāpīgo mezglu tautas dzīvē, mēs kļūsim par daudz spēcīgāku sabiedrību.

Vēl viena sāpīga problēma, kas mums joprojām neļauj dzīvot labklājīgāk, ir korupcija — tā mazina valsts vērtību, traucē tās ilgtspējai un reputācijai, teica I.Mūrniece. Viņa vērsa uzmanību, ka korupcijas uztverē lūzuma punkts vēl nav sasniegts, turklāt ikdienā mēs par to aizmirstam domāt ģeopolitiski. Latviešiem ir lieliska nevardarbīgās pretošanās pieredze, un tā mēs varētu pretoties arī korupcijai. Sabiedrība var koncentrēt savu morālo spēku cīņā pret korupciju, un galu galā būsim pārsteigti, cik daudz visi no tā iegūsim, sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

Savā uzrunā I.Mūrniece īpaši pievērsās jauniešiem, akcentējot, ka kopš neatkarības atjaunošanas izauguši neatkarības bērni un viņi ir tie, kas rada vīziju par valsts attīstību nākamajos simt gados. Viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem šajā ceļā ir izglītība, kas ir un būs Stikla kalns, kura virsotni var sasniegt vienīgi ar neatlaidību un vēlmi pēc izcilības.

Noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvijas valsts simtgade ir īstais brīdis, lai mēs atkal saslēgtos vienotā ķēdē, jo mums visiem kopā jārada tik stipra platforma, kas Latviju spētu noturēt un attīstīt vissarežģītākajos pārmaiņu laikos. “Latvija mums ir pasaulē vislabākā vieta, kur dzīvot. Te mēs esam dzimuši, te audzinām savus bērnus, te ielaižam pirkstus zemē, lai sajutu tās spēku, mācāmies mūžību no jūras, un te iestādām ozolu turpinātībai. Pie Brīvības pieminekļa nākam, lai paceltu skatu uz trim zvaigznēm. Te Dziesmu svētkos izdziedam savu Gaismas pili.”

http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/26829-saeimas-priekssedetaja-inara-murniece-4-maija-latvija-ir-dala-no-mums-un-mes-tai-esam-loti-vajadzigi