Frakcijas deputāti uzskata, ka pieņemtie likumu grozījumi nesasniedz mērķi, kāds tika deklarēts vispirms. Turklāt likums jaunā redakcijā ir pretrunā ne tikai ar Latvijas Satversmi, bet arī ar citiem, Latvijai saistošiem starptautiskiem dokumentiem, piemēram, Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kuru Saeima pieņēma un ratificēja 2005.gadā.

Konvencija cita starpā paredz, ka personas, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, ir tiesīgas izveidot un vadīt privātas izglītības un apmācības iestādes. Tāpat, saskaņā ar Konvenciju, jebkura persona, kas pieder pie nacionālās minoritātes, ir tiesīga apgūt savas minoritātes valodu, bet valsts, ja ir pietiekams pieprasījums savu iespēju robežās nodrošina, ka nacionālajām minoritātēm ir pienācīgas iespējas apgūt minoritātes valodu vai iegūt izglītību šajā valodā tajā teritorijā, kuru vēsturiski vai lielā skaitā apdzīvoto nacionālo minoritāšu personas.

Konvencijā minētais pilnībā atbilst Latvijai, tāpēc pieņemtais likums ir pretrunā ar to, jo paredz dažu gadu laikā pilnībā aizliegt mazākumtautību skolas, konkrēti krievu valodā, lai gan krievvalodīgie iedzīvotāji vēsturiski lielā daudzumā apdzīvo Latvijas teritoriju. Turklāt tā ir diskriminācija pēc tautības.

Mazākumtautību tiesību atzīšana un aizsardzība ir paredzēta Satversmē – šāds pienākums izriet no Satversmes ievada un tā kontekstā interpretējamā Satversmes 114. panta.

Eiropas Padomes Konsultatīvā komiteja savā 2008. gada ziņojumā par Konvencijas izpildi Latvijā norādīja, ka obligātas latviešu valodas lietošanas ieviešana privātajās izglītības iestādēs ir nepieļaujama, tādēļ, ka tā ir iejaukšanās privātajā sfērā.

Visbeidzot, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Hāgas rekomendācijās par mazākumtautību tiesībām uz izglītību noteikts, ka izglītība ir ārkārtīgi svarīgs elements personu, kas pieder mazākumtautībai, identitātes saglabāšanā un attīstīšanā.

Frakcija uzskata, ka pieņemtajiem likuma grozījumiem nav nekāda sakara ar izglītības satura reformu, jo pat izglītības ministrs Kārlis Šadurskis ir publiski izteicies, ka pret citām mazākumtautībām viņam nav iebildumu, jo tās pārstāv Eiropas Savienības valstu mazākumtautības un tās, ar kurām Latvijai ir noslēgts īpašs līgums. Šadurskis tieši pateica, ka ar Krieviju šāda līguma nav un nebūs, kamēr Krievija neatgriezīs Krimas pussalu Ukrainai. Līdz ar to ir skaidri redzams, ka grozījumi izglītības likumos nav nekādā veidā saistīti ar izglītības kvalitāti vai likumā deklarētajiem mērķiem, bet gan ir prasts, politisks gājiens.

Ņemot vērā minēto, frakcija lūdz prezidentu nodot likumus atpakaļ Saeimai.